Vienreiz četros gados daudzo rudens krāsu un nianšu gammā ienāk arī politiskas noskaņas, jo tad oktobra pirmā sestdiena iezīmē kārtējās Saeimas vēlēšanas. Kāda tu, mana Latvija, esi kļuvusi pa šiem četriem gadiem? Pareizāk: kādu mēs tevi esam padarījuši? Ja tu varētu cilvēcīgi reaģēt uz mūsu, tavas tautas rīcību, man šķiet, tev birtu asaras.
Es ar savu dēlu kāpju 1-2 reizes gadā kalnos, un parasti tas sanāk skolas laikā. Skolas personālam tas ļoti nepatīk, jo tiek kavēta vielas apguve. Un man rodas jautājums, ko dēls dzīvē pēc tam izmantos vairāk un lietderīgāk – vai apgūto vielu matemātikā, valodā u.c. priekšmetos, vai to, ka kalni viņu māca domāt un cīnīties.
Jautājums – kuri publiski svētki cilvēkiem ir mīļākie pēc kāzām? Man šķiet, ka vidusskolas izlaidums. Un ja nu man ir taisnība? Salīdziniet, kā tiek pirktas kleitas un puķes tieši vidusskolas izlaidumam, un nevis pamatskolas vai augstskolas.
Mums pašreiz notiek mūsu koledžas akeditācija un šai sakarā man radās dažādas pārdomas.
Kādas sajūtas man iedvesa kalni? Es izjutu daiļumu un šausmas! Daiļums – brīnumains skaistums visapkārt – un šausmas, ka es nespēju brīvi veldzēties tajā, jo nepārtraukti domāju par to, vai visu paņēmu līdzi – karoti, krūzi, karabīni, krēmu utt. Kalnos līdzi jāstiep tik daudz visādu piederumu, pat nevar izstāstīt, un katrai mantiņai ir sava nozīme. [...]
Braucot pa Latvijas laukiem, ir redzams arvien vairāk nūjotāju, skrējēju un riteņbraucēju.
Visu laiku neliek mieru viena doma cik vajadzigs un nepieciesama ir tehnologiska attistiba. Protams mes nevaram noliegt to ka tehnologiju attistiba mums ir palidzejusi klut sapratigakiem, bet vai cilvecigakiem Ja Jus no lauku majas aizbraucat uz Rigu Jums cilveki jau skiet zaudejusi kadus cilveciskos vaibstus(vienkarsibu, nesteidzibu, nesancensibu uc) Pie tiek Jums doties uz kadu no [...]
Sabiedrībā pastāv lielas bailes no tā, vai jaunietis skolu beigs tam paredzētajā vecumā.