Mums pašreiz notiek mūsu koledžas akeditācija un šai sakarā man radās dažādas pārdomas.

 Fakti par koledžu:

- Esam jauna un nepieredzējusi mācību iestāde;

- gaidām no valsts institucijām maksimāli daudz ieteikumus, kā uzlabot savu darbību;

- nodarbojamies ar izglītības eksportu ( Latvijā ļoti nepieciešams) – 80% mūsu studentu ir eksports (Latvijā kopā 1%);

- mūs nevis pamāca ko un kā darīt, bet vēlas izstumt no izglītības tirgus, dodot tendenciozus ziņojumus un uzsūtot pārbaudes, nevis parādot risinājumus;

- novērtējumi vienas mācību iestādes ietvaros programai “Sociālās palīdzības organizēšana” – augstākā, programmai “Uzņēmējdarbības vadība” – viszemākā;

- studentu skaits tuvākajā desmitgadē samazināsies uz pusi, uz ko latvieši reaģē nevis ar to, kur meklēt studentus, bet gan ar to, kā dalīt esošos;

- koledža nepretendē ne uz vienu santīmu no Latvijas budžeta;

- koledža mēģina ieviest ētikas normas vienā no visneētiskākajām dzīves disciplīnām;

- mums pārmet, ka akadēmiski rīkojam konferences citos lauciņos – mājmācībā un apmācības spēlēs.

Jautājumi, kas rodas:

Vai nav tā, ka ja Latvija, esot maza valsts, nespēj pārveidot savu izglītības sistēmu pirmajiem pasaulē, tad mums nav cerību uz neko?

Vai Latvijas valsts interesēs ir tas, ka veicam akreditāciju citā valstī uz kurieni tad arī pārceļam savu darbību?

Vai nevajadzētu palīdzēt šādai koledžai, kurai akadēmiski vēl daudz kas darāms, bet ekonomiski nodarbojas ar to, ko Latvijas augstskolas nespēj iemācīt Latvjas studentiem – darboties pasaules tirgū eksploatējot Latvijas intelektu?

Vai kāds nav iedomājies, ka Latvijā ne tikai valsts un baznīca ir škirti, bet arī uzņēmējdarbībai un baznīcai jābūt šķirtiem?

Vai ierēdniecība nesaprot, ka viņiem ir vara, kas atļauj darboties pēc formas nevis būtības, protams, viņiem jārēķinās ar to, ka mēs dzīvojam ES tiesu sistēmā un, manuprāt, viņu bailes no skandāla ir vienīgais, kas liek komunicēt ar mums?

Iesaku noklausīties doktoru K. Robinsonu kurš precīzi raksturo Latvijas izglītības sitēmu, kura ir tā sistēma, par kuru cīnās arī Latvijas ierēdniecība.

Varbūt ir vērts pamosties 21 gadsimtā?

16/02/2011 Jānis Grāvītis

Par autoru:

Jānis Grāvītis

Nordic Training International (NTI) un Kristīgās vadības koledžas valdes loceklis, skolotājs vidusskolā, uzņēmējs ar 20 gadu darba pieredzi, kurš darbojas 10 pasaules valstīs. Kristietis un 4 bērnu tēvs.