“Mācīšanās procesa efektivitāte interaktīvās studijās – apmācot citus 90%; mācoties darot 75%; diskutējot grupās 50%;

demonstrējot materiālus 30%; Audio-vizuālā metode 15%; lasot 10%; klausoties lekcijas 5%”( Ernšteins R.(1999)Vides zinātniskās izglītības attīstība. Rīga: Vide, 50 lpp) Tas nozīmē ka visefektīvākā mācīšanās metode ir mācot pašam – mums jāpanāk ka skolnieks – students stāsta viens otram. Otrā efektīvākā ir simulēt darbības procesus mācībās – ideāli būtu visur veidot praktikumus un prakses, bet ne visur un ne visos priekšmetos tas ir iespējams. Tas, kas ir iespējams visos priekšmetos izveidot un spēlēt galda spēles. Eksaktajās zinātnēs tās jau ir pieejamas. Tādas var veidot arī humanitārajās zinātnēs. Kas mums traucē pirms mācīties Raiņa dzeju vispirms mēģināt spēles formā uzrakstīt savu dzejoli. Un tad tā vietā lai ar efektivitāti 5% mēs mocītu jauniešus stundās-lekcijas, kur tā jau viņi ir saguruši redzot pasniedzēju nemainīgas sejas mēs piedāvājam produktu kurs ar efektivitāti 75% ir ari interesants jauniešiem

19/08/2010 Jānis Grāvītis

Par autoru:

Jānis Grāvītis

Nordic Training International (NTI) un Kristīgās vadības koledžas valdes loceklis, skolotājs vidusskolā, uzņēmējs ar 20 gadu darba pieredzi, kurš darbojas 10 pasaules valstīs. Kristietis un 4 bērnu tēvs.