“Nevis nāves, bet tukšas dzīves jābaidās.”
/Brehts/

Lielās skumjās gribu paziņot, ka aizvakar no mums ir aizgājusi Indra Šlesere.

Indra nebaidījās no dzīves izaicinājumiem, uzveica un izbaudīja tos.

Indra ir trīs meitu lieliska mamma, skolotāja, vadītāja, zinātniece, terapeite.

Lēdija, kuras dzīve bija piesātināta, interesanta un apkārtējos atbalstoša.

…

Man visvairāk pietrūks vakari pie Indras mājās, kad mēs visi ēdām kotletes. Pietrūks Indras adītās zeķes un kopīgo joku.

Mums tik ļoti, ļoti pietrūks Indras blakus.

Iespējams, Indra, tāda pati dzīvespriecīga un enerģiska, sēž uz mākoņa maliņas un saka: “Vajadzēja to tetovējumu ātrāk uztaisīt!”

…

Zenta Mauriņa ir teikusi, ka nāves gaismā mēs kļūstam iejūtīgāki un iecietīgāki.

Jānis Grāvītis

P.S. Atvadīšanās no Indras Lielvārdes Lāčplēša kapos piektdien, 25.martā plkst. 15:00.