Studiju kursi: Brīvprātīgo kustība, Ievads kristietības vēsturē, Sociālā kalpošana Bībeles skatījumā

Studiju kursi: Ievads Bībeles izpratnē, Bībeles doktrīnās, Kristīgā ētika, Sociālā kalpošana Bībeles izpratnē

 Pasaules vēstures pirmās Lieldienas nebija nekādi triumfa svētki. Skaļas slavas dziesmas Jeruzālemē netika dziedātas. Pirmās Lieldienas pagāja klusi. Tur bija pārsteigti skatītāji, tādi, kas kaut ko bija dzirdējuši, satriekti un raudoši mācekļi, bet nebija skaļas gaviles. Jēzus nestaigāja apkārt un nesaņēma uzvarētāja laurus. Un šajā pavisam ne svētku atmosfērā Jēzus meklē tieši raudošo Mariju. Kas bija šī Marija? Bībele stāsta, ka Jēzus no viņas bija izdzinis septiņus ļaunus garus. Tie ir noslēpumaini vārdi, aiz kuriem mēs jūtam daudz grēku, šaubu un kaislību. Bet tad viņa sastapa Jēzu un kļuva no tā visa brīva. Mēs varam iedomāties Marijas izmisumu, kad viņa redzēja Jēzu, kas viņai bija pavēris jaunu dzīvi, nu mirstam pie krusta. Visa viņas tumšā pagātne atkal pavērās viņas acu priekšā. Dzīve bez Jēzus – tā šai sievietei tagad šķita traģēdija. Un tieši šo izmisušo sievieti meklē Jēzus pēc savas augšāmcelšanās. Tā nav nejauša sastapšanās. Jēzus Mariju ir uzmeklējis, un tie ir Viņa uzvaras svētki – uzmeklēt to, kam ir vajadzīga palīdzība, kas ir izmisis un raud. Augšāmcēlušais ir un vienmēr paliek “Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus”.

Pie tukšā kapa norisinās mazliet komiska aina. Marija raud par Jēzu un vienlaicīgi sarunājas ar Viņu. Sarunājas, bet nepazīst. Viņa Jēzu notur par svešinieku, par dārznieku. Jēzus izskats pēc augšāmcelšanās droši vien ir izmainījies, un Marija caur asarām nevar labi saredzēt. Bet tad pēkšņi šis nepazīstamais vīrs sauc Mariju vārdā. Viņa pagriežas un pazīst savu Kungu. Kas tas ir par Lieldienu prieku! Pēc Jēzus balss viņa to ir pazinusi. Jēzus balss ir Labā gana balss, un Marija piederēja pie tiem, kas Labā gana balsi pazīst.

Bībelē ir rakstīts: “Dievs uzrunā un uzsauc visai zemei no rītiem līdz vakariem” (Ps 50,1). Gana balss skan pāri pasaulei, bet pasaule to nedzird. Marija dzirdēja, Jēzus mācekļi arī. Vai mēs to dzirdam? Tūkstošiem maldinošas balsis šodien skan. Un daudzi pieviļas domādami, ka tās ir Labā gana balsis. Bet tie, kuri pieder Jēzum, iemācas pazīt šo vienu vienīgo balsi, sava Kunga balsi. Jēzus pats ir teicis: “Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko” (Jņ 10,27). Vai mēs dzirdam Viņa balsi? Lieldienas ir tad, kad Jēzus mūs uzmeklē, un mēs sadzirdam un pazīstam Viņa balsi. Tad tā ir mūsu augšāmcelšanās, tad tie ir svētki, tad tās ir gaviles.

Kaut Kristus augšāmcelšanās būtu priecīgi un svētīgi svētki arī katram mums!

Māc. Ilmārs Hiršs, D.Th.

Šī gada 8.janvārī apritēja 90 gadu kopš Latvijas Baptistu draudžu savienības (LBDS) Garīgā semināra dibināšanas.

Kopš 19.gadsimta beigām sistemātisku teoloģisku izglītību bija baudījuši salīdzinoši nedaudzi Latvijas baptistu sludinātāji, pamatā izglītojoties Vācijā vai Anglijā. Iespēja sagatavoties garīgajam darbam bija arī Bībeles kursos, kuri LBDS pārraudzībā notika reizi gadā divu mēnešu garumā. Tādejādi doma par garīgā semināra dibināšanu radās jau 20.gs sākumā, taču finansiālo resursu trūkuma dēļ un Krievijas impērijas apstākļos to neizdevās realizēt. Atkārtota ideja izveidot semināru dzima pēc Latvijas Republikas proklamēšanas gan Latvijas latviešu baptistu vidū, gan ASV un Brazīlijas latviešu baptistu vidū. Piemēram, Ņujorkas Pirmās latviešu baptistu draudzes sludinātājs Jānis Kvietiņš pat izteica domu, ka varētu rosināt amerikāņu baptistus atvērt latviešu nodaļu pie Starptautiskā Baptistu Semināra, East Orange, Ņūdžersijā un par šīs nodaļas vadītāju varētu aicināt latviešu baptistu sludinātāju Jāni Aleksandru Freiju. Izteiktās domas tikai apstiprināja, ka garīgā semināra dibināšana bija kļuvusi par aktualitāti latviešu baptistu vidū.

1920.gada pirmajā pusē daudzas Eiropas valstis, tajā skaitā Latviju, apmeklēja Pasaules Baptistu savienības (PBS) pārstāvis Dr. Džeims H. Rašbruks un ASV baptistu pārstāvis Dr. Č. A.Brūks, lai iepazītos ar kara postījumos cietušajām zemēm un iespējām palīdzības sniegšanai. Viņu vizītes laikā J.A. Freijs saņēma uzaicinājumu apmeklēt Angliju un ASV, lai turienes baptistu draudzes iepazīstinātu ar latviešu baptistu vajadzībām un darbības iespējām.

Pēc situācijas izpētes PBS 1920.gadā no 19.-23.jūlijam Londonā organizēja konferenci, izvirzot par savas darbības īstermiņa mērķiem virkni jautājumu, kuru starpā bija mērķis sekmēt teoloģiskās izglītības darbu Austrumeiropā. Šī konference bija būtiska tālākajiem notikumiem, kuri saistīti ar LBDS Garīgā semināra tapšanu.

Atsaucoties uzaicinājumam, un latviešu baptistu draudžu pilnvarots, J.A. Freijs 1920.un 1921.gadā veica ceļojumu pa Angliju un ASV, iepazīstinādams ar nepieciešamību dibināt garīgo semināru Latvijā. J.A. Freijs „Kristīgajā Balsī” rakstīja: „Mani uzaicināja apmeklēt Londonu un pēc tam arī Ameriku, lai uz vietas dalītu līdzi par mūsu bēdām un vajadzībām. Ņēmu dalību pavisam 357 sapulcēs, kur varēju ārzemju brāļus plaši iepazīstināt ar mūsu stāvokli. Pēdējā sapulcē Des Moinē, kur piedalījās ap 12 tūkstoši baptistu, taisīja svarīgu lēmumu. Mēs dabūjām savu semināru. Viņu uztur triju valstu baptisti. Vienu trešdaļu izdevumu sedz Anglijas baptisti, otru – Ziemeļamerikas un trešo – Kanādas, lai tas būtu kopīgs darbs.”

1921.gada jūlijā Des Moinē pilsētā, ASV notikušajā konferencē tika pieņemts arī lēmums direktora amatu uzticēt J.A. Freijam, kuram semināra darbs kļuva par īpašu prioritāti. Mācītājs Augusts Mēters rakstīja: „Neminos nekad agrāk redzējis viņu tik pilnu darba prieka un spraiguma, kādu to redzēju tad, kad seminārs sāka savu darbību, jebšu tai laikā Freijs bija jau pie savas dzīves 60.gada sliekšņa”.

LBDS Garīgais seminārs tika atvērts 1922.gada 8.janvārī Rīgas vācu Ciānas draudzes dievnamā Vīlandes ielā 5 (šodien 9) īpašā dievkalpojumā, piedaloties LBDS vadības pārstāvjiem un draudžu sludinātājiem, kā arī Rīgas Āgenskalna draudzes korim.

Par sasniegumiem semināra dibināšanā un LBDS vadīšanā Redlandes Universitāte, ASV piešķīra J.A. Freijam goda doktora grādu teoloģijā. Dr. J.A. Freijs direktora darbu veica no 1922.gada līdz 1930.gadam, kad slimības dēļ viņam nācās pārtraukt savu aktīvu darbību. 1932.gada 29.aprīlī Dr. J.A.Freijs tika apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

LBDS Garīgais seminārs ne tikai darbojās jauno sludinātāju sagatavošanā, bet arī ar semināra darbību un tās pirmo direktoru Dr. J.A.Freiju ir saistāmi vairāki nozīmīgi notikumi latviešu baptistu draudžu dzīvē kā Rīgas baptistu Semināra draudzes dibināšana un Savienības nama tapšana. Rīgas Semināra draudze tika dibināta jau 1922.gada nogalē un iesāka savu darbību 10.decembrī ar draudzes mācītājiem J.A.Freiju un J.Rīsu. No 18 draudzes locekļiem semināra draudze līdz 1936.gadam bija izaugusi par draudzi ar 490 draudzes locekļiem un piecām misijas stacijām. Jau semināra atklāšanā 1922.gada 8.janvārī J.A.Freijs runā par to, ka semināra darbam ir jāceļ atsevišķs nams. Ar laiku šī ideja pārtapa par savienības nama celšanas ideju, kur vienā namā tiktu apvienots seminārs, draudze un savienības kopdarba nozares. Savienības nams tika atklāts 1934.gada 4.novembrī Rīgā, Lāčplēša ielā 37.

Semināra pārvalde un vadība tika īstenota ar semināra padomes palīdzību un direktoru kā tiešo semināra darba vadītāju. Semināra direktora izvēlē tika ņemts vērā arī Pasaules Baptistu savienības vadītāju viedoklis. Kad 1930.gadā veselības dēļ direktora pienākumus pārtrauca pildīt Dr. J.A.Freijs, par semināra nākamo direktoru kļuva mācītājs, vēstures maģistrs Jānis Rīss, kurš direktora pienākumus pildīja līdz semināra slēgšanai 1940.gadā. Dr. J.A.Freijs draudžu, semināra un starptautiskās baptistu sabiedrības atzinības dēļ arī turpmāk tika uzskatīts par semināra goda direktoru.

Seminārs uzņēma studējošos reizi četros gados un pavisam līdz 1940.gadam bija 4 sasaukumi. Pirmo sasaukumu no 1922.-1925.gadam absolvēja 15 cilvēku. Otro sasaukumu no 1925.-1929.gadam absolvēja 15 cilvēku; trešo sasaukumu no 1929.-1933.gadam absolvēja 13 cilvēku. No 1933.-1937.gadam seminārā nenotika uzņemšana. Ceturtais sasaukums iesāka savu darbu 1937.gadā, taču nevarēja to pabeigt, jo 1940.gada septembrī Latvijas PSR Izglītības Tautas komisariāts semināru slēdza. Ne visi, kuri mācījās seminārā, to pabeidza. Seminārā kopā mācības uzsāka 75 cilvēki un to absolvēja 53 absolventu, ieskaitot tos 10, kuri mācījās seminārā tā slēgšanās brīdī. No visiem semināra absolventiem baptistu draudžu darbā palika 45 absolventu. Semināra izlaidumi parasti notika LBDS kongresos. Vairākiem studentiem tika piešķirtas stipendijas tālākām studijām Anglijas un ASV baptistu mācību iestādēs.

Semināra mācību programmā bija šādi studiju priekšmeti: Ievads Bībelē, Bībeles ģeogrāfija, Svēto Rakstu ekseģēze, pastorālā teoloģija, homilētika, angļu valoda, latviešu valoda, vispārējā vēsture, Baznīcas vēsture, vispārējā ģeogrāfija, Jaunās Derības grieķu valoda, dziedāšana un mūzika, fizika, grāmatvedības pamati. Starp pasniedzējiem ir minami: J.A.Freijs, J.Rīss, Kārlis Līdaks, Rūdolfs Putnaērglis, Arturs Dinbergs, Jānis Kronlīns, Rūdolfs Ekšteins, Augusts Šverns, Emīlija Kļaviņa. Trešā sasaukuma laikā kā vieslektors lekcijas lasīja Dr. Jūlijs Students.

LBDS Garīgā semināra studentiem bija regulāri jāapmeklē draudzes un jāpraktizējas sludināšanā. Dažkārt semināristi, kā viņus draudzēs mēdza saukt, pa četri vai mazākos sastāvos apceļoja novadus, noturot evaņģelizācijas dievkalpojumus. Šajos dievkalpojumos semināristi arī uzstājās ar dziesmām. Mūzika bija ļoti nozīmīga semināra dzīves daļa. Garīgā semināra himna bija dziesma „Dzīves rītā agrajā” (Pētera Lauberta vārdi, Kārļa Līdaka mūzika). 1925.gadā semināristu koris Kārļa Līdaka vadībā kopā ar J.A.Freiju apceļoja Igaunijas baptistu draudzes, organizējot koncertus draudzēs un koncertzālēs, gūstot plašu atsaucību un uzmanību. Jāpiemin, ka Igaunijas baptistu semināru ar, kuru LBDS Garīgajam semināram bija laba sadarbība, vadīja latviešu mācītājs Adams Podiņš. Igaunijas semināristi ir viesojušies arī Latvijas baptistu draudzēs.

Seminārs bija ievērojams ar savu garīgās literatūras izdošanu. Bez semināra gadagrāmatām tika iespiesti arī traktāti. No 1922.-1926.gadam seminārs vien iespieda 388000 traktātu no, kuriem izplatīja uz 1926.gadu 380000 traktātu. Traktātos bija publicētas galvenokārt J.A.Freija svētrunas, apceres bērnu auditorijai un 3-4 dziesmas. Līdz 1930.gadam jau bija iznākuši 44 traktāti 800 000 eksemplāros.

LBDS Garīgā semināra dibināšana bija nozīmīgs notikums gan Latvijas baptistu dzīvē, gan Pasaules Baptistu savienības apritē. Semināra absolventi redzami iezīmēja latviešu baptisma darba attīstību gan Latvijā, gan ārzemju latviešu baptistu draudzēs visa 20.gadsimta garumā. Tādejādi varam droši teikt, ka seminārs arī pēc 90 gadiem uzstāda izcilu paraugu garīgo darbinieku sagatavošanas darbam.

2012. gada 10. februārī mācības uzsāks jauna Sociālās palīdzības organizators (SPO) studiju grupa.

Mācību ilgums 2,5 gadi.

Mācību maksa 290,00Ls semestrī

2012. gada martā mācības uzsāks jauna Uzņēmējdarbības vadība (UV) studiju grupa.

Mācību ilgums 2,5 gadi.

Mācību maksa 390,00Ls semestrī

Aicinam pievienoties!

Uzņēmšanas noteikumi http://kvk.lv/gribu-studet/uznemsanas-noteikumi/

Tālrunis uzziņām 22570999

Ziemassvētku vakars vienmēr nāk ar īpašu vārdos neizsakāmu un neaprakstāmu noskaņu. Nevieniem citiem svētkiem nav šādas noskaņas. Tas ir kāds siltums, iekšējs miers , labestība un bērnības atmiņas, kas mūs apņem. Mēs katrs nākam no savas rūpju pilnās ikdienas, kas mūs ar savām problēmām, ciešanām un sāpēm sasaista un neļauj mūsu dvēselēm atraisīties no zemes un pacelties pretī Dievam. Bet Ziemassvētku vakars ir tas brīdis, kad apzināti vai neapzināti visa pasaule savas domas un skatus raida uz mūžīgā Dieva pusi.

Šie svētki kalendārā sakrīt ar laiku, kad ziema atkal pagriezās uz pavasara pusi, un tumsu pamazām sāk nomainīt gaisma. Arī Dievs visdziļākajā pasaules tumsā ir sūtījis visspožāko gaismu, savu Dēlu Jēzu. Šī Dieva gaismas dāvana arī šodien nav zaudējusi savu aktualitāti, jo pasaules tumsa šo 2000. gadu laikā mazāka nav kļuvusi. Diez vai ir kāds cilvēks, kas nezinātu, kas Ziemassvētkos ir noticis. Dievs pats nāk uz šo pasauli. Viņš vairs nav tāls un neaizsniedzams, bet ir atstājis savu godību un kļuvis par cilvēku.

Šīs divas sfēras – debesis un zeme – ir satuvinājušās , un vidū ir nostājies Jēzus, mazais un fiziski vēl pavisam nevarīgais bērniņš silītē. Kā starpnieks starp debesīm un zemi, kā tilts starp cilvēku un Dievu. Ziemassvētku gaisma, Dieva nebeidzamās mīlestības izpausme. Kaut katrs no mums sajustu šo gaismu savās sirdīs un savās dzīvēs, un katrā jaunā gada dienā mēs visi būtu Dieva mīlestības apņemti, sargāti un vadīti!

Ilmārs Hiršs

Ziemassvētki ir Jēzus Kristus dzimšanas diena. Kristīgā baznīca to ir svinējusi gadsimtiem. Svētki, kuri ir tik mīļi un romantiski, jo svētvakara gaisotne ir tik īpaša ar braucienu uz baznīcu, dievkalpojumu, egles un svecīšu smaržām, atgriešanos mājās, svētku mielastu, dāvanu saņemšanu un vienkāršu būšanu kopā. Ziemassvētki, kuros ir viegli nemaz netikt un nedomāt par jubilāru Jēzu Kristu. Viņa piedzimšana bija Brīnums. Daudziem grūti noticams brīnums, jo cilvēki jau zina, kā tiek ieņemts bērns. Un, ja jau Jāzeps, Jēzus tēvs, nebija to darījis, tad varēja rasties aizdomas, ka Jēzus ir ārlaulības bērns. Saskaņā ar Jūdu tradīciju Marija būtu jānomētā ar akmeņiem vai arī, viņai būtu jāprecas ar bērna tēvu. Jāzepam ir jāizcīna liela cīņa sevī un tikai Dieva atklāsme ir tā, kas viņu pārliecina, ka Jēzus būs ļoti īpašs bērns. Ziemassvētku notikums, kuru lasām Bībelē, ir gana dramatisks un skarbs, jo Jēzus piedzimst tālu no savu vecāku dzīvesvietas Nācaretes, mazajā un tajā laikā diezgan neievērojamajā Betlēmē. Vietā, kur nav pat šūpuļa, kur guldīt jaundzimušo. Par viņa šūpuli kļūst silīte. Un, lai cik romantiski Betlēmes ainiņa tiktu attēlota apsveikuma kartiņās, Jēzus piedzimšanas vienkāršība un skarbums nav apslēpjams. Dieva dēls ienāk šajā pasaulē klusi un mierīgi. Par viņa piedzimšanu no eņģeļiem uzzina tikai mazs ganu pulciņš, kas kļūst par pirmajiem lieciniekiem pasaules Glābēja dzimšanai. Dieva Dēls Jēzus kā mazs, nevarīgs zīdainis. Debesu Tēva sargāts, lai izglābtu cilvēkus no viņu grēkiem. Lai izglābtu ikvienu cilvēku. Arī tos, kuri savas dzīves nesakārtotībā grimst arvien dziļāk bezcerībā, bet, kuri tik korekti saka Jēzum, paldies, es pats tikšu galā. Un cilvēces problēma toreiz un tagad ir cilvēka lepnība līdz pēdējam neatzīt, ka grēks posta viņa dzīvi, ka bez Kristus viņš ir nelaimīgs. Bet Ziemassvētki ir iespēja ieraudzīt Jēzu Kristu ar citām acīm. Pareizāk būtu teikt, ka Ziemassvētkos Jēzus Kristus atver cilvēku acis, lai viņi ieraudzītu, kāds Viņš ir. Mīlestībai, kas staro no Viņa, kas plūst no Viņa sekotājiem, bieži vien nav iespējams pretoties. Un varbūt Ziemassvētku vakarā, kad esam noguruši no gatavošanās svētkiem, kad atkal skaudri jāatzīst, ka tik daudz kas nav iznācis un ka savos sirds dziļumos mēs ilgojamies pēc ilga un paliekoša miera, pēc piedošanas, kas iztīra mūsu pagātnes grēkus un smagumus, mēs varam piedzīvot Brīnumu. Brīnumu, kad mazais Kristus bērns no jauka tēla tur Betlēmes silītē, kļūst par manas dzīves lielāko izmainītāju. Viņa klātbūtne, kuras priekšā es apzinos, ka Viņš nenāk pie manis kā ienaidnieks, bet kā draugs, ka palīgs, kā iepriecinātājs. Nāk, lai vienkārši vestu mani atpakaļ pie Dieva, no kura tik ilgi esmu bēdzis un slēpies. Vienreizēja un īpaša satikšanās Ziemassvētku vakarā. Dieva atklāsme, kas izmaina, kas pārveido, kas liek paskatīties uz sevi un savu dzīvi no citas perspektīvas. Satikšanās, kas izmaina visu manu turpmāko dzīvi. Satikšanās, kuras rezultātā varu sacīt vārdus, kurus senatnē Apustuļu ticības apliecībā ierakstīja kā mūsu ticības pamatu: Es ticu uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas, ieņemts no Svētā Gara, dzimis no jaunavas Marijas. Es ticu, un šo ticību man neviens nevar atņemt. Lai šī Kristus dzimšanas diena ir brīdis, kad Tavā sirdī piedzimst ticības brīnums.

Edgars Mažis