2012. gada 10. februārī mācības uzsāks jauna Sociālās palīdzības organizators (SPO) studiju grupa.

Mācību ilgums 2,5 gadi.

Mācību maksa 290,00Ls semestrī

2012. gada martā mācības uzsāks jauna Uzņēmējdarbības vadība (UV) studiju grupa.

Mācību ilgums 2,5 gadi.

Mācību maksa 390,00Ls semestrī

Aicinam pievienoties!

Uzņēmšanas noteikumi http://kvk.lv/gribu-studet/uznemsanas-noteikumi/

Tālrunis uzziņām 22570999

Ziemassvētku vakars vienmēr nāk ar īpašu vārdos neizsakāmu un neaprakstāmu noskaņu. Nevieniem citiem svētkiem nav šādas noskaņas. Tas ir kāds siltums, iekšējs miers , labestība un bērnības atmiņas, kas mūs apņem. Mēs katrs nākam no savas rūpju pilnās ikdienas, kas mūs ar savām problēmām, ciešanām un sāpēm sasaista un neļauj mūsu dvēselēm atraisīties no zemes un pacelties pretī Dievam. Bet Ziemassvētku vakars ir tas brīdis, kad apzināti vai neapzināti visa pasaule savas domas un skatus raida uz mūžīgā Dieva pusi.

Šie svētki kalendārā sakrīt ar laiku, kad ziema atkal pagriezās uz pavasara pusi, un tumsu pamazām sāk nomainīt gaisma. Arī Dievs visdziļākajā pasaules tumsā ir sūtījis visspožāko gaismu, savu Dēlu Jēzu. Šī Dieva gaismas dāvana arī šodien nav zaudējusi savu aktualitāti, jo pasaules tumsa šo 2000. gadu laikā mazāka nav kļuvusi. Diez vai ir kāds cilvēks, kas nezinātu, kas Ziemassvētkos ir noticis. Dievs pats nāk uz šo pasauli. Viņš vairs nav tāls un neaizsniedzams, bet ir atstājis savu godību un kļuvis par cilvēku.

Šīs divas sfēras – debesis un zeme – ir satuvinājušās , un vidū ir nostājies Jēzus, mazais un fiziski vēl pavisam nevarīgais bērniņš silītē. Kā starpnieks starp debesīm un zemi, kā tilts starp cilvēku un Dievu. Ziemassvētku gaisma, Dieva nebeidzamās mīlestības izpausme. Kaut katrs no mums sajustu šo gaismu savās sirdīs un savās dzīvēs, un katrā jaunā gada dienā mēs visi būtu Dieva mīlestības apņemti, sargāti un vadīti!

Ilmārs Hiršs

Ziemassvētki ir Jēzus Kristus dzimšanas diena. Kristīgā baznīca to ir svinējusi gadsimtiem. Svētki, kuri ir tik mīļi un romantiski, jo svētvakara gaisotne ir tik īpaša ar braucienu uz baznīcu, dievkalpojumu, egles un svecīšu smaržām, atgriešanos mājās, svētku mielastu, dāvanu saņemšanu un vienkāršu būšanu kopā. Ziemassvētki, kuros ir viegli nemaz netikt un nedomāt par jubilāru Jēzu Kristu. Viņa piedzimšana bija Brīnums. Daudziem grūti noticams brīnums, jo cilvēki jau zina, kā tiek ieņemts bērns. Un, ja jau Jāzeps, Jēzus tēvs, nebija to darījis, tad varēja rasties aizdomas, ka Jēzus ir ārlaulības bērns. Saskaņā ar Jūdu tradīciju Marija būtu jānomētā ar akmeņiem vai arī, viņai būtu jāprecas ar bērna tēvu. Jāzepam ir jāizcīna liela cīņa sevī un tikai Dieva atklāsme ir tā, kas viņu pārliecina, ka Jēzus būs ļoti īpašs bērns. Ziemassvētku notikums, kuru lasām Bībelē, ir gana dramatisks un skarbs, jo Jēzus piedzimst tālu no savu vecāku dzīvesvietas Nācaretes, mazajā un tajā laikā diezgan neievērojamajā Betlēmē. Vietā, kur nav pat šūpuļa, kur guldīt jaundzimušo. Par viņa šūpuli kļūst silīte. Un, lai cik romantiski Betlēmes ainiņa tiktu attēlota apsveikuma kartiņās, Jēzus piedzimšanas vienkāršība un skarbums nav apslēpjams. Dieva dēls ienāk šajā pasaulē klusi un mierīgi. Par viņa piedzimšanu no eņģeļiem uzzina tikai mazs ganu pulciņš, kas kļūst par pirmajiem lieciniekiem pasaules Glābēja dzimšanai. Dieva Dēls Jēzus kā mazs, nevarīgs zīdainis. Debesu Tēva sargāts, lai izglābtu cilvēkus no viņu grēkiem. Lai izglābtu ikvienu cilvēku. Arī tos, kuri savas dzīves nesakārtotībā grimst arvien dziļāk bezcerībā, bet, kuri tik korekti saka Jēzum, paldies, es pats tikšu galā. Un cilvēces problēma toreiz un tagad ir cilvēka lepnība līdz pēdējam neatzīt, ka grēks posta viņa dzīvi, ka bez Kristus viņš ir nelaimīgs. Bet Ziemassvētki ir iespēja ieraudzīt Jēzu Kristu ar citām acīm. Pareizāk būtu teikt, ka Ziemassvētkos Jēzus Kristus atver cilvēku acis, lai viņi ieraudzītu, kāds Viņš ir. Mīlestībai, kas staro no Viņa, kas plūst no Viņa sekotājiem, bieži vien nav iespējams pretoties. Un varbūt Ziemassvētku vakarā, kad esam noguruši no gatavošanās svētkiem, kad atkal skaudri jāatzīst, ka tik daudz kas nav iznācis un ka savos sirds dziļumos mēs ilgojamies pēc ilga un paliekoša miera, pēc piedošanas, kas iztīra mūsu pagātnes grēkus un smagumus, mēs varam piedzīvot Brīnumu. Brīnumu, kad mazais Kristus bērns no jauka tēla tur Betlēmes silītē, kļūst par manas dzīves lielāko izmainītāju. Viņa klātbūtne, kuras priekšā es apzinos, ka Viņš nenāk pie manis kā ienaidnieks, bet kā draugs, ka palīgs, kā iepriecinātājs. Nāk, lai vienkārši vestu mani atpakaļ pie Dieva, no kura tik ilgi esmu bēdzis un slēpies. Vienreizēja un īpaša satikšanās Ziemassvētku vakarā. Dieva atklāsme, kas izmaina, kas pārveido, kas liek paskatīties uz sevi un savu dzīvi no citas perspektīvas. Satikšanās, kas izmaina visu manu turpmāko dzīvi. Satikšanās, kuras rezultātā varu sacīt vārdus, kurus senatnē Apustuļu ticības apliecībā ierakstīja kā mūsu ticības pamatu: Es ticu uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas, ieņemts no Svētā Gara, dzimis no jaunavas Marijas. Es ticu, un šo ticību man neviens nevar atņemt. Lai šī Kristus dzimšanas diena ir brīdis, kad Tavā sirdī piedzimst ticības brīnums.

Edgars Mažis

Klāt atkal ir jaunais Baznīcas gads, kas iesākas ar Adventa jeb gaidīšanas laiku, kad dievnamos vairāk dzirdam runājam par Kristus atnākšanu. Kāda nozīme Baznīcas vēsturē ir bijusi šim kalendāra gada nobeiguma periodam?

Advents (latīniski adventus = atnākšana) kristīgajā Baznīcā ir laiks pirms Ziemassvētkiem.

Helēniskajā pasaulē vārdu „adventus” lietoja kronētajam valdniekam ierodoties viņam pakļautajā pilsētā. Šo notikumu tad interpretēja un svinēja kā paša Dieva parādīšanos.

Baznīcas tēvs Tertuliāns 2. gs. to attiecināja uz Jēzus Kristus atnākšanu.

Adventa laika svinēšana ar īpašu liturģiju katrai svētdienai sākās no 6. gadsimta. Bet jau pirms tam 4.gs. bija noteikts 40 dienu garš gavēnis ar grēka nožēlas raksturu. Vēlāk Romas pāvests šo laiku ierobežoja uz 4 nedēļām.

Reformācija Adventa jēdzienā ienesa jaunu izpratni. Tas daļēji pazaudēja savu grēka nožēlas raksturu un tika saprasts kā pravietiskās un pēdējo notikumu gaidīšanas laiks.

Šodien rietumu kristīgajā pasaulē Adventa laiks sākas 4 svētdienas pirms Ziemassvētkiem. Tas ir sagatavošanās laiks Jēzus Kristus dzimšanas svētkiem 25. decembrī, atceroties Viņa nākšanu šajā pasaulē, un arī otrās, pēdējās Kristus nākšanas gaidīšana.

Gadu gaitā ir izveidojušās dažādas Adventa svinēšanas tradīcijas. Parasti mazā eglītē vai Adventa vainagā tiek ieliktas 4 sveces, kas simbolizē četras Adventa svētdienas. Katru svētdienu aizdedzina atbilstošu svecīšu skaitu. Sveču simboliskā nozīme tradicionāli ir sekojoša: pirmā svece atgādina praviešu cerības gaismu, kad viņi gaidīja Mesiju, otra – tumšo nakti, kad Jāzeps un Marija atrada gaismu kūtiņā. Trešā svece atgādina par lielo gaismu un prieku, kas apņēma ganus, kad tika pavēstīta ziņa par Jēzus piedzimšanu, ceturtā – par debess zvaigžņu gaismu, kura vadīja gudros pie Jēzus.

Lai, aizdedzinot Adventa sveces un atceroties Jēzus piedzimšanu, Ziemassvētku gaisma, siltums un mīlestība šogad ienāk katrā mūsu sirdī un mājā!

Prof. Ilmārs Hiršs, Dr. teol.

KVK sirsnīgi aicina uz semināriem!

Mārupes ielā 16, Rīgā, 3. stāvā, KVK telpās

KĀ KĻUT PAR LAIMĪGU BĒRNU VECĀKIEM?

/Olga Kņazeva/

Triju dienu semināra cena: 100,00Ls

10% atlaide, ja nāk abi vecāki

ES – ? un ! un … SAPRAST SEVI, LAI DZĪVOTU VAIRĀK

Triju dienu semināra cena: 120,00Ls

10% atlaide, ja nāk divi un vairāk

Pieteikties pa tālruni: 22570999

Studiju kursi: Ievads studijās un specialitātē,Mikroekonomika, Uzņēmuma finansu vadība, Matemātika ekonomistiem

Studiju kursi: Lietišķā informātika